Parasti treniņa sākumā notiek iesildīšanās. Īsumā par iesildīšanās svarīgākie punktiem:
- Bērni ir “jau silti” atnākot uz treniņu, tāpēc labākā iesildīšanās būs rotaļa, kas saistīta ar uzmanības vingrinājumiem un labu izskriešanos.
- Jo vecāks handbolists, jo niansētāka un individuālāka ir iesildīšanās.
- Amatieriem labi der futbols, basketbols, bumbas piezemēšana u.tml. (šīs spēles treniņa sākumā ir ļoti svarīgas, jo amatieri nāk uztreniņu, kā uz izklaidi. Atpūta, laba atmosfēra, labs emocionālais tonuss, pēc treniņa alus u.tml., tāpēc šie handbolisti ir un paliks amatieri). Būtu labi, ka treneris pirms tam veltītu 3-5 min uz vispārējo ķermeņa mobilizāciju – locītavu (potītes, ceļi, gurni, pleci, elkoņi, plaukstas) ievēzēšanu dinamisko staipīšanos. Pieredze rāda, ka ja uzeiz sāk ar sporta spēli, kā iesildīšanos, tad rodas mikrotraumas, potītes, ceļi, mugura. Pēc sporta spēles var veltīt 5-10min uz individuālu staipīšanos, izrullēšanos u.tml.
- Pusprofesionālas un profesionālas komandas (visi handbolisti saņem atalgojumu par treniņu un sacensūbu DABU) iesildīšanās ir lietišķa. Futbols, basketbols u.tml., būs rets “deserts, kuru treneris pasniegs sportistiem”, ja viņi pirms tam labi strādās un būs to pelnījuši. Parasti iesildīšanās ir līdzīga, kā iesildīšanās pirms spēles. Pie A.Gulbja Dambis/ASK komandā iesildīšanās (95% treniņos bija šāda: pa pāriem skrējiens apkārt zālei ar piespēlēm 10 apļi; individuāla staipīšanās/ievēzēšanās 3-5min; tnusa/spēka vindrinājumi (3-4): roku saliekšana un iztaisnošana; vēdera preses vingrinājums; pārlecieni uz sola.