BĒRNU APMĀCĪBA

Atškirību metodikā nosaka treniņā pielietoto vingrinājumu un metožu savstarpējā proporcija.

Iedalījums pa vecuma grupām:

  1.  U – 6 (pirmskolas vecums līdz 6 gadi) – FIZISKO AKTIVITĀŠU SĀKUMS

  2. U – 8 (7  līdz 8 gadi) PAMATI

  3. U – 10 (9 līdz 10 gadi) PAMATI

  4. U – 12 (11 līdz 12 gadi) MĀCAMIES TRENĒTIES

  5. C – 14 (13 līdz 14 gadi) TRENĒJAMIES, LAI TRENĒTOS

  6. B – 16 (15 līdz 16 gadi) TRENĒJAMIES, LAI TRENĒTOS

  7. A – 18 (17 līdz 18 gadi) TRENĒJAMIES, LAI SACENSTOS
  8. 19+ TRENĒJAMIES LAI UZVARĒTU!

p.s. Jāsaprot, ka gatavās metodikas kā sagatavot čempionus nav un nekad nebūs. Bet ir kopējās apmācības vadlīnijas, kuras ir jāievēro – sensatīvie periodi un slodzes un apmācāmās vielas proporcija.

Komandas apmācības procesa labu rezultātu nosaka tas vai Tev patīk trenera darbs un sniedz gandarījumu par padarīto darbu.

Vēlu veiksmi!

U-6 (pirmsskolas vecums līdz 6 gadi)

Pamatā tās ir tikai rotaļas, stafetes un  vispārattīstošie vingrinājumi (turpmāk – VAV)

  • Rotaļas, stafete +- 40%.
  • VAV  ar nūjām, uz paKLājiem, bumbām, līdzsvara dēliem, vingrošanas sola, rāpošanas vingrinājumi, lecamauklām +- 60%

 

Treniņu apmācības procesā handbola trenerim ir jāievēro šādi didaktiskie principi:

No zināmā uz nezināmo.

No vieglākā uz grūtāko.

No īsākā uz garāko.

No vienkāršā uz sarežģīto.

No lēnākā uz ātrāko.

 

Pateikt vēl nenozīmē sadzirdēt.

Sadzirdēt vēl nenozīmē saprast.

Saprast vēl nenozīmē piekrist.

Piekrist vēl nenozīmē iegaumēt.

Iegaumēt vēl nenozīmē pielietot.

Pielietot vēl nenozīmē saglabāt.

 

Treneri esiet pacietīgi, stipri un gudri mācot bērniem handbolu, nebariet bērnus par to, ka viņi kādu no handbola elementiem nevar izpildīt, iespējams, jūs nemākat iemācīt.

U 8 (7 līdz 8 gadi):

  • VAV 30%,
  • Stafetes rotaļas 30 %,
  • Tehnika 30% (Dribls, piespēle, māņu kustība, metiens balstā pēc 3 soļiem, metiens lēcinenā pēc 3.soļiem. Sāk saprast ko nozīmē segšana ” cilvēks cilvēku”
Bērniem 7 – 8 gados   jāattīsta visas biomotorās spējas. Ja biomotoro spēju attīstība atpaliek no antropometriskiem rādītājiem, tas liecina par nepareizi vadītu sporta stundu procesu, kas negatīvi ietekmē bērna garīgo un fizisko attīstību. Biomotoro spēju attīstīšanai jānotiek kompleksi.
Kustību koordinācijas attīstīšanai vislabvēlīgākais periods ir F grupā. Regulāras fiziskās aktivitātes un daudzveidīgi vingrinājumi veicina šīs fiziskās spējas attīstību. Veselam bērnam ir vēlēšanās kustēties daudz un nepārtraukti. Viņš spēj veikli pārvaldīt savu ķermeni. Kustīgie bērni var arī stundā koncentrēties un nosēdēt mierīgi, turpretī bērni, kuriem neļauj daudz kustēties, nespēj nosēdēt skolas solā un koncentrēties mācībām. Šajā vecumā notiek sensomotoro mehānismu nobriešana. Bērni pietiekami labi prot sasprindzināt un atbrīvot muskulatūru. Iekļaujot sporta stundās daudzveidīgus vingrojumus un vingrinājumus kustību koordinācijas attīstīšanai, tiek sekmīgi veidota:
• līdzsvara izjūta;
• kustību precizitāte;
• spēja orientēties laikā un telpā;
• spēja ātri mainīt darbības raksturu;
• spēja izpildīt vingrinājumus ātrā un lēnā tempā, ar lielāku un mazāku piepūli;
• spēja izvēlēties racionālus šķēršļu pārvarēšanas paņēmienus.
 
Lai attīstītu koordināciju, sporta stundas galvenā mācību metode ir rotaļa. Kad muskuļu un locītavu sajūtas bērns pārvalda vāji, viņš ar grūtībām atšķir sasprindzinājumu no atslābumu, ar grūtībām apgūst vienkāršus vingrinājumus, piemēram, viņam ir grūti soļojot sasist plaukstas. Bērnam jāizjūt, kas viņam jādara ar savu ķermeni, lai paceltu priekšmetus, lai pārvietotos uz priekšu, skrienot, lecot, rāpjoties un virzoties dažādos virzienos. Bērnam jāmāk atdarināt kustības sporta stundās, lai viņš spētu veiksmīgi apgūt burtu un ciparu rakstīšanu, jo tā zināmā mērā ir arī atdarināšanas māksla. Koordinācijas attīstīšana nav pašmērķis, bet tā sekmē bērnu garīgo attīstību. Locītavu un muskuļu sajūtas attīstīšanai ieteicams veikt šādus vingrinājumus:
• šūpot kājas;
• spēlēties ar pirkstiem;
• mest, tvert, ripināt dažāda lieluma un smaguma bumbas;
• šķirot dažādu formu, smagumu, krāsu un lielumu priekšmetus;
• soļot, skriet kādam pa priekšu vai kādam aizmugurē;
• stiepties uz augšu, noliekties uz leju un sāniem;
• lēkt augstumā;
• nolēkt no paaugstinājuma;
• lēkt no vietas tālumā, lēkt uz paaugstinājuma;
• siet virves, lentas;
• zīmēt ar ķermeni iedomātas lietas – ciparus, burtus;
• atdarināt dzīvnieku – zirga, lāča, zaķa, vardes – kustības;
• atdarināt “vārītus un nevārītus makaronus”;
• saritināties kamoliņā, iztaisnoties kā zaram;
• spēlēt statujas;
• kustēties mūzikas pavadījumā.
 
Visi vingrojumi un vingrinājumi jāsaista ar mešanas, skriešanas, lēkšanas un citām pamatprasmēm, veidojot vingrinājumu kompleksus.

U-10 (9 līdz 10 gadi):

  • VAV 20%.
  • Stafetes rotaļas 20%.
  • Tehnika tam kas bija nāk klāt Pamatspēle (1pret1, 2pret 1, 2 pret 2, utt), tad pusātrais uzbrukums, tad ātrais uzbrukums.