Ātrums ir cilvēka spēja veikt darbību minimālā laika periodā. Ātrumam ir vairākas izpausmes formas: atsevišķas kustības ātrums, kustību biežums jeb temps un kustību reakcijas ātrums.
Pirmskolas vecumā meitenēm un zēniem ātruma spējas neatšķiras, bet jaunākajā skolas vecumā reakcijas ātrums zēniem uzlabojas straujāk. Tomēr 20–25% 6–7 gadus veciem veseliem bērniem raksturīgs zems nervu procesu kustīgums. Vecumposmam atbilstoši attīstītiem bērniem reakcija ir palēnināta, kā arīdarbspējas, salīdzinot ar “ātrajiem” bērniem, ir divas vai trīs reizes samazinātas. Arī koordinācijas spējas nav tik labi attīstītas. Skolotājam ir nepieciešams šiem bērniem pievērst īpašu uzmanību. Mācot vajadzētu
izvēlēties vienkāršas kustības ar nelielu kustību ātrumu.
Atsevišķu kustību ātruma attīstīšanās bērniem ir atšķirīga dažādos vecumos un dažādām muskuļu grupām. 4–5 gadu vecumā kustību ātrums ir lielāks locītavās, kuras atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij, piemēram, plecu un gurnu locītavās. 6–7 gadu vecumā palielinās distālo (tālāko) locītavu kustību ātrums, piemēram, pieaug pirkstu kustību ātrums.
Kustību biežums jeb temps pakāpeniski (līdz pat divām reizēm) palielinās pirmskolas un jaunākajā skolas vecumā. Īpaši intensīvi tas progresē zēniem, kam pirmais straujais ātruma (kustību biežuma) attīstīšanās posms ir vecumā no 7 līdz 9 gadiem, otrais – vecumā no 13 līdz 16 gadiem, bet pirms pubertātes tāpieaugums samazinās. Meitenēm pirmais straujais ātruma (kustību biežuma) attīstīšanās posms ir vecumāno 6 līdz 8 gadiem un otrais – vecumā no 11 līdz 13 gadiem. Sporta zinātnieki uzskata, ka dažādu ātruma spēju izpausmes formu sensitīvais periods vidēji abiem dzimumiem ir no 11 līdz 14 gadu vecumam. Arīātrspēka spējām ir līdzīgs sensitīvais periods.