Kustību koordinācija ir cilvēka spēja apgūt jaunas kustības un ātri pārveidot tās atbilstoši mainīgo apstākļu prasībām, nodrošinot to precizitāti, efektivitāti un atbilstību specifiskajam darbības mērķim. Sportā ir vairāk nekā desmit koordinācijas izpausmes formu. Koordinācijas spējas raksturo:
• spēja diferencēt dažādus kustības parametrus (laika, spēka, telpiskos);
• spēja orientēties telpā;
• līdzsvara spējas;
• spējas pārkārtot kustības;
• spēja savienot (kombinēt) kustības;
• spēja pielāgoties mainīgai situācijai un neierastam uzdevumam;
• spēja izpildīt uzdevumu noteiktā ritmā;
• spēja vadīt kustības izpildes laiku;
• spēja paredzēt partneru un pretinieku dažādas kustību pazīmes, to izpildes nosacījumus un
situācijas izmaiņas kopumā;
• spēja apzināti atslābināt muskuļus.
Koordinācijas spējas var pilnveidot, to nodrošina cilvēka kustību pieredze. Jau pirmskolas vecumā ātri pieaug metienu un lēcienu precizitāte. Koordinācija veido 52–57% no 3–6 gadus vecu bērnu kustību spēju struktūras. Koordinācija bērniem visstraujāk attīstās 7 gadu vecumā. Jaunākajā skolas vecumā turpinās tās pilnveide, kas labvēlīgi ietekmē kustību apguves veidošanos. Optimālais posms kustību koordinācijas attīstīšanai zēniem ir no 9 līdz 12 gadiem, bet meitenēm no 8 līdz 11 gadiem.
Nosacījumi bērnu un pusaudžu spēka attīstības sekmēšanai:
• labas kvalitātes, piemērota izmēra un bērna vecumam atbilstošs inventārs;
• spēka vingrinājumi kā vispusīgās fiziskās sagatavošanas sastāvdaļa;
• atbilstoša iesildīšanās un atsildīšanās;
• speciālu vingrinājumu atlase atbilstoši skolēna fiziskās un emocionālās attīstības līmenim;
• īpaša uzmanība vingrinājumu tehniskajam izpildījumam: neizmantojot statiskus vingrinājumus,
biežus elpošanas vingrinājumus un atliekšanos atpakaļ;
• dinamiskas koncentriskas kustības, nevis ekscentriskas kustības ar pārslodzi;
• galvenokārt sēriju metode ar lielu atkārtojumu skaitu un nelielu pretestību;
• katra vingrinājuma izpilde pilnā kustību amplitūdā, lai maksimāli attīstītu arī lokanību;
• aizliegums piedalīties smagatlētikas, spēka trīscīņas un kultūrisma sacensībās;
• līdz skeleta attīstības beigām (dabīgā kaulu augšana norit līdz pat 18–20 gadiem) nedrīkst celt
maksimālo smagumu;
• slodzes palielināšanas pakāpeniskums.
Pozitīva pieredze sporta stundā rada vēlmi turpināt aktīvu dzīvesveidu pēc skolas beigšanas.