1. vingrinājums. Uzbrukuma (ārējie) spēlētāji veic paralēlās piespēles. Līnijas spēlētājs katru reizi ieņem pozīciju ar skatu pret bumbu. Līnijas spēlētājs var izveidot aizsegu (bloku) izejošam ārā spēlētājam, sagatavojot pozīcijai, kad var saņemt bumbu pa diagonāli. Darbojas 30″, tad mainās abi aizsargi vai pa vienam pulksteņrādītāja virzienā.
2. vingrinājums. Uzbrukuma spēlētāji drīkst izpildīt metienu vārtos tikai no tālās distances (9m) balstā vai lēcienā. Spēlētājs, kurš izpilda metienu, bet neiemet ieņem aizsarga pozīciju. Aizsardzības spēlētāji un vārtsargs pēc ielaistiem vārtiem izpilda 3 x roku saliekšanu un iztaisnošanu vai 5 x izlēcieni.
3. vingrinājums. Uzbrukuma spēlētājs darbojas ar 70-80% atdevi, izpilda māņu kustības. Uzdevums ir nospēlēt paralēlo 2 : 2, lai aizsardzības spēlētāji sajūt uzbrukuma spēlētāju – paspēj iziet pretī (sagaidīt) – kontakts – atgriezties. Darbojas 30″-1′, maiņa.
4. vingrinājums. Aizsardzības spēlētāju uzdevums iziet pretī uzbrukuma spēlētājam ar bumbu un nospēlēt kontaktu uz 8-9m. Otra aizsarga uzdevums ir nospēlēt kontaktā ar “līnijas” spēlētāju un būt gatavam nospēlēt bumbā, ja piespēle tiek dota “līnijas” spēlētājam. Līnijas spēlētājs statisks.
5. vingrinājums. Līdzīgi kā vingrinājumā Nr.4, tikai uzbrukuma spēlētāji spēlē plašāk. Aizsardzības spēlētājiem ir lielāks kustību diapazons. Būtiski ir tas, ka aizsardzības spēlētājs veido kustību stereotipu – izgāju pretī ārējam spēlētājam – nospēlēju – atgriezos atpakaļ uz 6m, šajā gadījumā pie “līnijas”spēlētāja.