Rotaļas

Ikviena rotaļa attīsta visas biomotoro spēju izpausmes formas – kustību koordināciju, kustību reakciju, līdzsvaru, orientācija laikā un telpā, kustību biežumu, reakcijas ātrumu, vienas kustības reakciju, spēku, ātrspēku, izturību, aktīvo lokanību. Izvirzot stundas uzdevumu un norādot konkrētus noteikumus, nosakot apjomu un intensitāti rotaļai, skolotājs var attīstīt kādu no biomotoro spēju izpausmes formām. Fiziskā aktivitāte rotaļā ir saistīta ar intelektuālo darbību. Skolotājs var mainīt rotaļu saturu un slodzes dozējumu, ņemot vērā mācību stundas uzdevumus, skolēnu emocionālo noskaņojumu un konkrētās vides apstākļus. Rotaļās skolēns vislabāk pats regulē slodzi. Kad skolēns ir noguris, skolotājam jāatvieglo rotaļas izpildes nosacījumi.
1. “Sunīši ar uzdevumu” 
Rotaļas mērķis. Attīstīt ātrumu, veiklību un veicināt sadarbības prasmju veidošanos. 
Pakārtotais uzdevums. Pilnveidot skriešanu ar virziena un tempa maiņu. 
Noteikumi. Rotaļas vadītājs (“sunītis”) tver bērnus. Kad “sunītis” notvēris trīs bērnus, rotaļas vadītāju 
nomaina. 28 
Sagatavošanās rotaļai. Skolēni izvietojušies izklaidus pa visu laukumu. Izvēlas divus rotaļas vadītājus, 
kuri būs “sunīši”. 
Rotaļas norise. “Sunīši” tver bērnus. Notvertais turpina piedalīties rotaļā. 
2. “Stop!” 
Rotaļas mērķis. Veicināt prasmi vienlaicīgi darboties un domāt.
Pakārtotais uzdevums. Vingrināties skriet izklaidus, pēc signāla ieņemt noteiktu stāvokli.
Noteikumi. Uzvar komanda, kurai mazāk kļūdu.
Sagatavošanās rotaļai. Skolēni nostājušies divās rindās (divās komandās).
Rotaļas norise. Skolotājs demonstrē divus vingrojumus, skolēni tos atkārto. Pēc signāla skolēni izklīst un
brīvi pārvietojas laukumā. Skolotājs dod signālu “Stop!”, pēc kura skolēni atkārto pēdējo skolotāja rādīto
vingrojumu.
3. “Kaķis un peles” 
Rotaļas mērķis. Attīstīt ātrumu, kustību reakciju, kustību koordināciju un orientēšanos telpā. 
Pakārtotais uzdevums. Skrējiens izklaidus, nesaskrienoties ar pārējiem skolēniem. 
Noteikumi. Lentai jābūt aizspraustai tā, lai to viegli varētu izraut. Rotaļnieki nedrīkst lentu pieturēt ar 
roku. Skolēniem, kam lentu atņem, jādodas uz speciāli atzīmētu vietu – “kaķa māju”. Uzvar tie, kurus 
“kaķis” nav notvēris. 
Sagatavošanās rotaļai. Visi skolēni, izņemot rotaļas vadītāju, kurš ir “kaķis”, saņem lentītes. Tās 
piestiprina skolēnam mugurpusē tā, lai viens gals būtu ārā, atgādinot peļu astītes. Visi brīvi izvietojas pa 
laukumu. 
Rotaļas norise. Rotaļas vadītājs paceļ roku, skaļi saka “Es esmu kaķis!” un cenšas panākt pārējos 
dalībniekus, lai atņemtu lentītes.
4.”Klasītes”
Rotaļas mērķis. Attīstīt kustību koordināciju, drosmi un neatlaidību. 
Pakārtotais uzdevums. Pilnveidot lēcienus no vietas tālumā, atsperoties ar vienu kāju vai abām kājām. 
Noteikumi. Pie pirmā kvadrāta novietoti akmentiņi. Skolēns lec “klasītes” – kur viens kvadrāts – uz vienas kājas, kur divi kvadrāti – uz abām kājām. Ja skolēns pirmajā reizē ir veiksmīgi izlēcis, tad turpina rotaļu, akmentiņu ieliekot otrajā kvadrātā. Uzvar skolēns, kurš izlec klasītes bez kļūdām. 
Sagatavošanās rotaļai. Skolotājs uzzīmē figūru (skat. attēlu). 
5
Rotaļas norise. Skolēns nostājas (pēdas paralēli, nedaudz attālinātas viena no otras) pie pirmā kvadrāta, paņem akmentiņu. Atsperoties ar abām kājām, ielec pirmajā kvadrātā un noliek tur akmentiņu. Atbilstoši rotaļas noteikumiem turpina lēkt “klasītes”. Laukuma galā ar palēcienu apgriežas. Aizlecot līdz pirmajam kvadrātam, paņem akmentiņu un izlec no pirmā kvadrāta. 
5. “Šķēršļu josla”

Rotaļas mērķis. Attīstīt kustību koordināciju, veicināt prasmi atsperties ar abām kājām. 
Pakārtotais uzdevums. Vingrināties lēcienus, pārvarot šķēršļus augstumā. 
Noteikumi. Lēcienus izpildīt, atsperoties ar abām kājām. 
Sagatavošanās rotaļai. Skolēni nostājušies kolonnā. 
Rotaļas norise. Skolēni pārvietojas pa apli, pārvarot šķēršļus, piemēram, pārlec ar abām kājām pāri klucītim, kurš novietots guļus, pārlec pāri klucītim, kurš novietots stāvus, ieskrienas un uzlec uz paklāju kaudzes. 
6. “Pilsētas” 
Rotaļas mērķis. Veicināt sadarbības prasmes un attīstīt kustību precizitāti.
Pakārtotais uzdevums. Vingrināties noteiktā virzienā mest un ripināt dažādus priekšmetus ar vienu roku 
vai abām rokām. 
Noteikumi. Uzvar tā komanda, kura ātrāk izsit pirmo izveidoto figūru. 
Sagatavošanās rotaļai. Uzzīmē divus kvadrātus (l x l metrs) 80 centimetru attālumā vienu no otra. Divu 
un trīs metru attālumā no kvadrātiem novelk līnijas. Rotaļas dalībnieki sadalās divās grupās. Katrā
kvadrātā novieto no klucīšiem izveidotas figūras. Skolēni nostājas divās kolonnās pretī uzzīmētajiem 
kvadrātiem (aiz trīs metru līnijas). 
Rotaļas norise. Skolēns, metot vai ripinot divas bumbiņas, cenšas trāpīt figūrai. Tiklīdz kvadrātā tiek daļa 
no figūras, skolēni pārvietojas pie divu metru līnijas un turpina apgāzt no klucīšiem izveidoto figūru. 
Uzvar komanda, kura pirmā apgāž izveidoto figūru. Rotaļu turpina, izveidojot nākamo figūru. 
Figūru apraksts. “Žogs” – visi klucīši (vālītes) novietoti uz kvadrāta priekšējās līnijas 10 centimetru 
attālumā viens no otra. “Muca” – visi klucīši novietoti kopā (viens vidū, pārējie tam apkārt). “Vārti” – divi 
klucīšu pāri novietoti viena klucīša garuma attālumā viens no otra. Piektais pārlikts pāri kā šķērskoks. 
“Aka” – viens klucītis nostādīts, divi nolikti guļus – viens priekšā, viens aizmugurē, pārējie divi sānos – 
pirmajiem virsū. “Vēstule” – viens klucītis tiek nostādīts kvadrāta centrā, pārējie stūros. 
7. “Bumba gaisā” 
Rotaļas mērķis. Attīstīt uzmanību un kustību precizitāti. 
Pakārtotais uzdevums. Vingrināt bumbas mešanu pa kustīgu mērķi un bumbas tveršanu. 
Noteikumi. Jācenšas izvairīties kļūt par rotaļas vadītāju. 
Sagatavošanās rotaļai. Skolēni nostājušies vienā rindā. Izvēlas vienu rotaļas vadītāju (izmantojot skaitāmpantu). Rotaļas vadītājam ir bumba. Rotaļas vadītājs dalībniekiem ausīs iečukst skaitli. 
Rotaļas norise. Rotaļas vadītājs met bumbu gaisā un sauc skaitli. Visi bēg, bet tas skolēns, kuram tika ausī iečukstēts nosauktais cipars, mēģina notvert bumbu, kamēr tā nav pieskārusies grīdai. Ja paspēj, tad skaļi sauc “Stop!” (visi apstājas) un mēģina ar bumbu trāpīt kādam rotaļniekam. Skolēns, kuram trāpa, tver bumbu un cenšas trāpīt citam. Ja bumba nevienam netrāpa ar pirmo reizi, jāsaka “Vienā rindā stāties!”. Dalībnieks, kurš nav nevienam trāpījis, kļūst par rotaļas vadītāju.